GRĀMATVEDĪBA
Grozījumi likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6. un 9.pantos
6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana
(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par:
1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10.punktā minētos gadījumus;
2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;
3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;
4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. — 6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no kuriem saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto un devīto daļu jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izmaksas brīdī to nevar ieturēt;
5) 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;
6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7.pantu un 9.1pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās);
7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);
8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā;
9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;
10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;
11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu;
12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi;
13) izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu;
14) nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa nomu;
15) procentu maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu;
16) (izslēgts ar 24.09.2009. likumu).
17) parāda summu, par kuru nodokļa maksātājs nav veicis norēķinus un par kuru preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 7.punktam ir informējis nodokļa maksātāju - debitoru; – piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā
18) parāda summu, par kuru saskaņā ar šā likuma 9.1 pantu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:– piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā
a) parāds nav atgūts triju pirmstaksācijas periodu laikā pēc tam, kad izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem,
b) parāds neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem, bet izveidotais uzkrājums ir norakstīts pirms šā punkta "a" apakšpunktā minētā termiņa un nav iekļauts ieņēmumos;
19) starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai – piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā
(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.
(21) Šā panta pirmās daļas 19.punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: – piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā
1) cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;
2) cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
3) cesijas darījums nenotiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu;
4) cesijas darījuma, kas notiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, vērtība atbilst tā tirgus vērtībai.
(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 8.1pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu.
(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina:
1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu, preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summām,
2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
3) par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7.pantu un 9.1), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem - piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā;
4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi;
5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;
6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu;
61) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;
7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";
8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;
9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;
10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;
11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;
12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus.
13) par summām, par kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 17.punktu iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts ar nodokli apliekamais ienākums, bet par kurām nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis norēķinus."– piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā
(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.
(51) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)
(52) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)
(53) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus (arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā), kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.
(54) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā zaudējumus, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa atsavināšanu, ja šim automobilim, kas kvalificēts kā pamatlīdzeklis, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav aprēķināts nolietojums.
(6) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģiska rakstura privātajos pensiju fondos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.
(7) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)
(8) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)
(9) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)
(10) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)
(11) Apliekamais ienākums konkrētam nodokļa maksātājam, uz kuru saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem ir pārnesti cita nodokļa maksātāja zaudējumi, jāpalielina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais nodokļa maksātājs ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir atskaitīta, aprēķinot šā nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu.
(12) Apliekamais ienākums konkrētam nodokļa maksātājam, no kura saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uz citu nodokļa maksātāju, jāsamazina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais nodokļa maksātājs ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir iekļauta šā nodokļa maksātāja ienākumā.
(13) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)
(14) Nosakot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības apliekamo ienākumu (taksācijas periodā, kurā tā veic juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas izveidotas minētajai sabiedrībai Latvijas Republikā, ja tās nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā, kuru tā izveido, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas. Tomēr šīs daļas noteikumi nav piemērojami uzkrājumiem un rezervēm, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai ir izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas.
(15) Taksācijas periodā, kurā notiek juridiskās adreses pārcelšana no Latvijas Republikas, nosakot apliekamo ienākumu pastāvīgajai pārstāvniecībai (kas izveidota, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas ir izveidotas attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā (izņemot uzkrājumus un rezerves, kas izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas), ja uzkrājumi un rezerves tiek nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā. Ja šajā panta daļā minētās pārņemtās uzkrājumu un rezervju veidošanas summas reorganizētajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu, pastāvīgā pārstāvniecība par norakstīto uzkrājumu summu drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.
(16) Nosakot apliekamo ienākumu nodokļu maksātājam, kura komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana un kuram šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma, attiecībā uz nomas objektiem nepiemēro šā panta pirmās daļas 13. un 14.punktu un 5.4 daļu un 13.panta pirmās daļas 8.1 un 8.2 punktu tiem pamatlīdzekļiem, kuri taksācijas gadā tiek iznomāti. Ar ieņēmumiem no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas šīs daļas izpratnē saprot ieņēmumu summu, ko veido ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumi, kas gūti no to papildu pakalpojumu sniegšanas, kuri ir tieši saistīti ar vieglā pasažieru autotransporta nomu, kā arī ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta kā nomas objekta atsavināšanas.
(17) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātājs peļņu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirmstaksācijas periodu nesadalītās peļņas reizinājumu. Šajā daļā noteikto pirmstaksācijas periodu nesadalīto peļņu aprēķina, summējot to taksācijas periodu nesadalīto peļņu, kuri sākas pēc 2008.gada 31.decembra. Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprēķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta lapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka.
(18) Nodokļa maksātājs, kas nodarbina darbinieku, kurš dienē Zemessardzē, taksācijas perioda apliekamo ienākumu var samazināt par to darbinieka darba algas summas daļu, kura attiecīgajam darbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistītā zemessarga aizvietošanu un kura šajā periodā nepārsniedz aizvietotā zemessarga darba līgumā noteikto atlīdzību atbilstoši aizvietošanas periodam. Apliekamo ienākumu var samazināt atbilstoši šīs daļas noteikumiem, ja darbinieks, kurš dienē Zemessardzē, ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar nodokļa maksātāju vairāk nekā trīs mēnešus (pirms Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanas vai mācību uzsākšanas dienas).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997.,13.11.1997., 10.09.1998., 04.02.1999., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 01.11.2007., 14.11.2008., 16.06.2009., 12.06.2009., 24.09.2009., 01.12.2009. un 09.08.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2010. Sk. Pārejas noteikumu 92.punktu)
9.pants. Zaudētie parādi
(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;
3) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;
4) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
5) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);
6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra;
7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma.
(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.
(2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām nodokļa maksātājs ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras nodokļa maksātājam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda.
(3) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.
(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. – piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā
(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)
9.1 pants. Uzkrājumi nedrošiem parādiem– piemēro uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas izveidoti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.
(1) Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
1) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī;
2) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
3) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
4) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona;
5) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti;
6) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai;
7) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju - debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu.
(2) Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas).
Pārejas noteikumi
94. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktā, 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 17.punktu, 6.panta ceturtās daļas 3.punktā piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.
95. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 18.punktu un 6.panta ceturtajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 13.punktu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.
96. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 19.punktu, 6.pantā attiecībā uz tā papildināšanu ar 2.1 daļu un grozījumu 9.pantā attiecībā uz ceturtās daļas izslēgšanu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā.
97. Šā likuma 9.1 pantu piemēro uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas izveidoti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā
Reklāma
Semināri