JAUNĀKĀS ZIŅAS
Latvijas grāmatvedības standarts Nr.10 "Noma"
Latvijas grāmatvedības standarts Nr.10 "Noma"
Pieņemts ar Grāmatvedības padomes
2009.gada 29.aprīļa lēmumu (prot. Nr.5, 1.p.)
I. Vispārīgie jautājumi
1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.10 "Noma" (turpmāk - standarts) nosaka un skaidro finanšu un operatīvās nomas darījuma novērtēšanu un uzskaiti nomnieka un iznomātāja finanšu pārskatos un informācijas atklāšanu par finanšu un operatīvo nomu.
2. Standarts attiecas uz atbilstoši Gada pārskatu likumam sagatavotu atsevišķas sabiedrības finanšu pārskatu un atbilstoši Konsolidēto gada pārskatu likumam sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.
3. Šo standartu piemēro visu veidu nomām, izņemot:
3.1. līgumiem par derīgo izrakteņu izpēti vai izmantošanu;
3.2. licences līgumiem, piemēram, attiecībā uz kinofilmu, videoierakstu, lugu un manuskriptu autortiesībām un patentiem.
4. Šo standartu nepiemēro aktīvu novērtēšanai, ko veic saskaņā ar citiem Latvijas grāmatvedības standartiem:
4.1. zemei, ēkai vai tās daļai, kuru nomnieks tur saskaņā ar finanšu nomu un uzskaita kā ieguldījuma īpašumu;
4.2. zemei, ēkai vai tās daļai, kuru iznomātājs nodevis operatīvajā nomā un uzskaita kā ieguldījuma īpašumu;
4.3. nomnieka finanšu nomā nomātajiem bioloģiskajiem aktīviem;
4.4. iznomātāja operatīvajā nomā iznomātajiem bioloģiskajiem aktīviem.
5. Šis standarts attiecas uz līgumiem, kas nodod tiesības nomniekam lietot aktīvus pat tad, ja šo aktīvu lietošanai vai uzturēšanai var būt nepieciešami būtiski iznomātāja pakalpojumi.
6. Standartā lietotie termini:
6.1. noma ir līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu;
6.2. finanšu noma ir noma, kas būtībā nodod nomniekam visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības. Īpašuma tiesības var tikt vai netikt nodotas;
6.3. operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma;
6.4. neatceļamā noma ir noma, kuru var atcelt tikai, ja:
6.4.1. īstenojas kāda iespējama situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;
6.4.2. ir iznomātāja atļauja;
6.4.3. ja nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;
6.4.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies;
6.5. nomas uzsākšanas datums ir nomas līguma datums vai cita dokumenta, ar kuru puses apņēmušās pildīt galvenos nomas noteikumus, datums, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pirmais. Šajā datumā:
6.5.1. nomu klasificē par operatīvo vai finanšu nomu un;
6.5.2. nosaka nomas termiņa sākumā atzīstamās summas, ja nomu klasificē par finanšu nomu;
6.6. nomas termiņa sākums ir datums, no kura nomnieks ir tiesīgs lietot nomāto aktīvu. Tas ir nomas sākotnējās atzīšanas datums (nomāto aktīvu, saistību, kā arī nomas ienākumu vai izdevumu atzīšanas datums);
6.7. nomas termiņš ir neatceļams periods, uz kuru nomnieks ir noslēdzis līgumu par aktīva nomu, kā arī visi turpmākie termiņi, kuros nomniekam ir iespēja turpināt aktīva nomu ar vai bez turpmākiem maksājumiem, ja nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;
6.8. minimālie nomas maksājumi ir:
6.8.1. maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt, izņemot papildus nomas maksājumus, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam, kopā ar:
6.8.1.1. nomniekam - jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;
6.8.1.2. iznomātājam - jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona vai arī neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;
6.8.2. maksājumi nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājums, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;
6.9. saimnieciskās izmantošanas laiks ir:
6.9.1. laika periods, kurā aktīvu varēs saimnieciski lietot viens vai vairāki lietotāji;
6.9.2. laika periods, kurā tiek iegūts ražošanas vai līdzīgu vienību skaits, ko no aktīva plāno iegūt viens vai vairāki lietotāji;
6.10. nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir aplēstais atlikušais periods no nomas termiņa sākuma, kurā neatkarīgi no nomas termiņa nomnieks paredz izmantot aktīvā ietvertos saimnieciskos labumus;
6.11. garantētā atlikusī vērtība ir:
6.11.1. nomniekam - tā nomātā aktīva atlikušās vērtības daļa, kuru garantē nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona (garantijas summa ir maksimālā summa, kura jebkurā gadījumā varētu kļūt maksājama);
6.11.2. iznomātājam - tā iznomātā aktīva atlikušās vērtības daļa, kuru garantē nomnieks vai ar nomnieku nesaistīta trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;
6.12. negarantētā atlikusī vērtība ir tā iznomātā aktīva atlikušās vērtības daļa, par kuras atgūšanas iespēju iznomātājs nav drošs vai kuru garantē vienīgi ar iznomātāju saistīta persona;
6.13. sākotnējās tiešās izmaksas ir papildu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz sarunām un vienošanos par nomu, izņemot ja šādas izmaksas radušās iznomātājam, kas ir ražotājs vai tirgotājs;
6.14. bruto ieguldījums nomā ir kopējais ieguldījums, ko veido:
6.14.1. iznomātāja no finanšu nomas saņemamie minimālie nomas maksājumi un;
6.14.2. jebkura negarantētā atlikusī vērtība, kura uzkrājas iznomātājam;
6.15. neto ieguldījums nomā ir bruto ieguldījums nomā, kas diskontēts ar nomā ietverto procentu likmi;
6.16. nenopelnītie finansēšanas ienākumi ir bruto ieguldījuma nomā un neto ieguldījuma nomā starpība;
6.17. nomā ietvertā procentu likme ir diskonta likme, kuru lietojot, minimālo nomas maksājumu un negarantētās atlikušās vērības kopsummas patiesā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vienāda ar iznomātā aktīva patiesās vērtības un iznomātāja sākotnējo tiešo izmaksu summu;
6.18. nomnieka salīdzināmā aizņēmuma procentu likme ir procentu likme, kas nomniekam būtu jāmaksā par līdzīgu nomu vai, ja tā nav nosakāma, likme, ar kādu nomnieks nomas termiņa sākumā varētu aizņemties līdzekļus, lai uz līdzīgu termiņu un ar līdzīgu nodrošinājumu aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva pirkšanai;
6.19. papildus nomas maksājums ir tā nomas maksājumu daļa, kuras lielums nav iepriekš noteikts, bet ir pamatots ar viena vai vairāku faktoru (izņemot laika faktora), piemēram, prognozētu nākotnes pārdošanas apjoma procentu, lietošanas intensitātes, cenu indeksu vai tirgus procentu likmju ietekmi.
7. Ja nomas līgums vai apņemšanās dokuments ietver nosacījumus koriģēt nomas maksājumus sakarā ar izmaiņām nomājamā īpašuma izveidošanas vai iegādes izmaksās vai arī citā izmaksu vai vērtības novērtējumā, tādas kā vispārējais cenu līmenis vai iznomātāja nomas finansēšanas izmaksas periodā no nomas uzsākšanas līdz nomas termiņa sākumam, tad uzskata, ka šādas izmaiņas ir notikušas nomas uzsākšanas datumā.
8. Par nomu ir uzskatāms arī aktīva īres līgums ar izpirkuma tiesībām, kurā iekļauts noteikums, kas īrētājam dod iespēju, izpildot noteiktus nosacījumus, iegūt aktīva īpašuma tiesības.
II. Nomas klasifikācija
9. Nomas klasifikācija pamatojas uz iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumu starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver iespējamos dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās radītus zaudējumus un iespēju, ka mainīgo saimniecisko apstākļu ietekmē radīsies aktīva atdeves izmaiņas. Atlīdzība ietver gaidāmo aktīva ienesīgumu tā saimnieciskās izmantošanas laikā un ieguvumu no aktīva vērtības pieauguma vai atlikušās vērtības realizācijas.
10. Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā būtībā nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.
11. Nomu klasificē par operatīvo nomu, ja tā būtībā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.
12. Nomas klasifikāciju par operatīvo vai finanšu nomu nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma. Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
12.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;
12.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;
12.3. nomas termiņš ietver būtiski lielāko daļu no aktīva saimnieciskās izmantošanas laika pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;
12.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā būtībā ir tikpat kā vienāda ar iznomātā aktīva patieso vērtību;
12.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, var lietot tikai nomnieks.
13. Nomu klasificē par finanšu nomu, arī ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
13.1. nomnieks nomu var atcelt, sedzot iznomātāja ar nomas atcelšanu saistītos zaudējumus;
13.2. guvumi vai zaudējumi no aktīva atlikušās vērtības patiesās vērtības svārstībām attiecas uz nomnieku (piemēram, nomas maksas atlaide, kas ir vienāda ar lielāko daļu pārdošanas ieņēmumu nomas beigās);
13.3. nomnieks var turpināt nomu otru periodu un maksāt tādu nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par nomas maksu tirgū.
14. Izņēmuma gadījumos, ja papildus kādam no šā standarta 12. vai 13.punktā minētajiem nosacījumiem pastāv citas pazīmes, kas liecina, ka nomā būtībā netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības, tad nomu klasificē par operatīvo nomu. Piemēram, ja aktīva īpašuma tiesības nodod nomas beigās pret mainīgu maksājumu, kas vienāds ar aktīva tā brīža patieso vērtību, vai ja ir noteikts papildus nomas maksājums, kuras dēļ visi riski un atlīdzības būtībā nav nodoti.
15. Nomu klasificē nomas uzsākšanas datumā. Ja nomas laikā nomnieks un iznomātājs vienojas grozīt nomas noteikumus tādā veidā, ka nomu saskaņā ar šā standarta 9.-14.punktu klasificētu citādi, ja grozītie noteikumi būtu bijuši spēkā nomas uzsākšanas datumā, tad pārskatītais līgums tiek uzskatīts par jaunu līgumu tā termiņa laikā. Savukārt aplēšu izmaiņu (piemēram, saimnieciskās izmantošanas laika aplēšu vai iznomātā aktīva atlikušās vērtības aplēšu) vai apstākļu izmaiņu (piemēram, nomnieka saistību neizpilde) dēļ uzskaites nolūkā jaunu nomas klasifikāciju neveic. Piemēram, operatīvo nomu nepārklasificē par finanšu nomu, ja tiek samazināta nomātā aktīva saimnieciskās izmantošanas laika aplēse un tādēļ nomas termiņš ietver lielāko daļu no saimnieciskās izmantošanas laika.
16. Zemes un ēku nomu klasificē par operatīvo vai finanšu nomu saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem kā citu aktīvu nomu. Tā kā zemei parasti ir neierobežots saimnieciskās izmantošanas laiks un ja nav gaidāms, ka līdz nomas termiņa beigām īpašuma tiesības pāries nomniekam, tad nomnieks parasti nesaņem visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Tādēļ zemes nomu parasti klasificē par operatīvo nomu, ja vien nav paredzēts, ka nomas termiņa beigās īpašuma tiesības pāries nomniekam. Ēku nomu klasificē par operatīvo vai finanšu nomu saskaņā ar šā standarta 9.-15.punktu.
17. Nomas klasificēšanā zemi un ēkas aplūko kā atsevišķus nomātos aktīvus. Ja ir paredzēts, ka nomas termiņa beigās abu nomāto aktīvu īpašuma tiesības pāries nomniekam, tad nomu klasificē par finanšu nomu, izņemot, ja no citiem nosacījumiem nav saprotams, ka noma būtībā nenodod viena vai abu nomāto aktīvu īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.
18. Klasificējot un uzskaitot zemes un ēku nomu, minimālos nomas maksājumus (arī jebkurus vienreizējus avansa maksājumus) sadala starp zem
III. Finanšu noma nomnieka finanšu pārskatā
19. Nomas darījumus uzskaita un uzrāda finanšu pārskatā atbilstoši nomas klasifikācijai. Ja noma ir klasificēta par finanšu nomu, nomas termiņa sākumā nomnieka bilancē atzīst gan nomāto aktīvu, gan saistības veikt nākotnes maksājumus.
20. Finanšu nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst nomāto aktīvu bilances aktīvā ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un bilances pasīvā ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības summās, kas vienādas ar nomātā aktīva patieso vērtību vai minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ja tā ir zemāka. Nomātā aktīva patieso vērtību un minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību nosaka nomas uzsākšanas datumā. Minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lietotā diskonta likme ir nomā ietvertā procentu likme, ja to ir iespējams noteikt. Ja nomā ietverto procentu likmi nav iespējams noteikt, piemēro nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi.
21. Nomas termiņa sākumā bilancē nomāto aktīvu un nomas saistības veikt nākotnes nomas maksājumus atzīst vienādās summās, ja summai, ko atzīst par aktīvu, nav pievienotas nomnieka sākotnējās tiešās izmaksas. Jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomnieka veiktajām darbībām saistībā ar finanšu nomu, pieskaita summai, kuru atzīst par nomāto aktīvu.
22. Minimālos nomas maksājumus sadala un attiecina uz finansēšanas izdevumiem un nenokārtoto saistību samazinājumu. Finansēšanas izdevumus sadala pa periodiem nomas termiņa laikā tā, lai saistību atlikumam veidotos nemainīga periodiska procentu likme. Attiecinot finansēšanas izdevumus uz periodiem nomas termiņa laikā, aprēķinu vienkāršošanai var lietot aptuvenus rādītājus, piemēram, izdevumus sadalot vienmērīgi nomas termiņa laikā. Papildus nomas maksājumu iekļauj izdevumos tajā pārskata periodā, kad tie radušies.
23. Finanšu nomas rezultātā katrā pārskata periodā veidojas nomāto aktīvu nolietojuma izdevumi un finansēšanas izdevumi, kurus uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nomātajiem nolietojamiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas politiku, kāda ir noteikta nomnieka īpašumā esošiem aktīviem. Ja nav pamatotas noteiktības, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, nomāto aktīvu pilnībā noraksta kā nolietojuma izdevumus nomas termiņā vai nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laikā atkarībā no tā, kurš no tiem ir īsāks. Ja ir pamatota noteiktība, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, tad nomātā aktīva gaidāmais lietošanas periods ir nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laiks.
24. Nomātā aktīva nolietojuma un finansēšanas izdevumu summa pārskata periodā parasti nesakrīt ar šajā periodā veicamajiem nomas maksājumiem, tādēļ šos nomas maksājumus neatzīst par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tādējādi nomātā aktīva un attiecīgo nomas saistību summa pēc nomas termiņa sākuma parasti nav vienāda. Finanšu nomas uzrādīšana nomnieka finanšu pārskatā ir skaidrota šā standarta 1. un 5.pielikumā.
25. Nomāto aktīvu, kura vērtība bilances datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar Gada pārskatu likumu un citiem Latvijas grāmatvedības standartiem. Zemākā vērtībā novērtētā nomātā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata periodā, kad šāds samazinājums konstatēts.
26. Finanšu pārskata pielikumā nomnieks papildus Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajam par finanšu nomu atklāj šādu informāciju:
26.1. bilances vērtību katrai nomāto aktīvu grupai;
26.2. nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsummas bilances datumā un to pašreizējās vērtības salīdzinājumu. Papildus tam nomnieks norāda minimālo nomas maksājumu kopsummu bilances datumā un to pašreizējo vērtību par katru no šādiem periodiem:
26.2.1. līdz vienam gadam;
26.2.2. no viena līdz pieciem gadiem;
26.2.3. ilgāk par pieciem gadiem;
26.3. pārskata perioda izdevumos atzīto papildus nomas maksājumu summu;
26.4. to nākotnes minimālo apakšnomas maksājumu kopsummu bilances datumā, kurus paredzēts saņemt saskaņā ar neatceļamām apakšnomām;
26.5. nomnieka būtisko nomas vienošanos vispārēju aprakstu, kas ietver vismaz:
26.5.1. papildus nomas maksājumu noteikšanas principus;
26.5.2. atjaunošanas vai pirkšanas iespēju līgumu esamību un noteikumus, kā arī nomas termiņa un objekta maiņas noteikumus;
26.5.3. ar nomas vienošanos noteiktos ierobežojumus, papildu parādu un turpmāko nomu.
27. Nomnieks, kura finanšu pārskatu rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, var nesniegt šā standarta 26.3., 26.4. un 26.5.apakšpunktā noteikto informāciju.
28. Uz finanšu nomā nomāto aktīvu attiecas tādas pašas informācijas atklāšanas prasības kā uz īpašumā esošu aktīvu saskaņā ar Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteikto.
IV. Operatīvā noma nomnieka finanšu pārskatā
29. Operatīvās nomas maksājumus, izņemot pakalpojumu izmaksas (piemēram, apdrošināšanas izmaksas, nomātā aktīva uzturēšanas izmaksas), nomas termiņa laikā pēc lineārās metodes atzīst par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien kāda cita sistemātiska metode precīzāk neatspoguļo labumu gūšanu no nomātā aktīva lietošanas.
30. Ja iznomātājs, vienojoties ar nomnieku par jaunas vai atjaunotas nomas noteikumiem, ir paredzējis piešķirt stimulus (piemēram, vienreizēju naudas maksājumu vai izmaksu atlīdzināšanu nomniekam vai nomas izmaksu uzņemšanos, piemēram, nomātā aktīva pārvietošanas, uzlabojumu vai iepriekš noslēgtas nomas apņemšanās izmaksas) vai arī ir vienošanās, ka nomas termiņa sākotnējos periodos nomas maksa nav jāmaksā vai tā ir samazināta, tad visus stimulus jaunai vai atjaunotai operatīvai nomai atzīst par nomātā aktīva lietošanu noteiktās neto atlīdzības neatņemamu sastāvdaļu neatkarīgi no stimulu veida vai maksājumu laika. Kopējo no stimuliem gūto labumu nomnieks nomas termiņa laikā pēc lineārās metodes atzīst par nomas izdevumu samazinājumu (amortizē), ja vien kāda cita sistemātiska metode precīzāk neatspoguļo labumu gūšanu no nomātā aktīva lietošanas un ja tas ir lietderīgi.
31. Ja nomnieks, lai uzsāktu vai iegūtu operatīvo zemes nomu, ir veicis maksājumu, tas tiek uzskatīts par nomas avansa maksājumu. Šo avansa maksājumu nomas termiņa laikā pakāpeniski iekļauj izmaksās atbilstoši gaidāmajai saimniecisko labumu gūšanai no nomātā aktīva lietošanas. Operatīvās nomas uzrādīšana nomnieka finanšu pārskatā ir skaidrota šā standarta 3., 4. un 7.pielikumā.
32. Finanšu pārskata pielikumā nomnieks papildus Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajam par operatīvo nomu sniedz šādu informāciju, ja tā ir nomniekam nozīmīga:
32.1. nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsummu saskaņā ar neatceļamu operatīvo nomu par katru no šādiem periodiem:
32.1.1. līdz vienam gadam;
32.1.2. no viena līdz pieciem gadiem;
32.1.3. ilgāk par pieciem gadiem;
32.2. to nākotnes minimālo apakšnomas maksājumu kopsummu bilances datumā, kurus paredzēts saņemt saskaņā ar neatceļamām apakšnomām;
32.3. nomas un apakšnomas maksājumus, kas atzīti perioda izdevumos, atsevišķi norādot minimālo nomas maksājumu, papildus nomas maksājumu un apakšnomas maksājumu summas;
32.4. nomnieka nomas vienošanos vispārēju aprakstu, kas ietver vismaz:
32.4.1. papildus nomas maksājumu summas noteikšanas principus;
32.4.2. atjaunošanas vai pirkšanas iespēju līgumu esamību un noteikumus, kā arī nomas termiņa un objekta maiņas noteikumus;
32.4.3. ar nomas vienošanos noteiktos ierobežojumus, papildu parādu un turpmāko nomu.
33. Nomnieks, kura finanšu pārskatu rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, var nesniegt šā standarta 32.4.apakšpunktā noteikto informāciju.
V. Finanšu noma iznomātāja finanšu pārskatā
34. Iznomātājs finanšu nomā iznomāto aktīvu nomas termiņa sākumā uzrāda bilances aktīvā attiecīgi kā ilgtermiņa un īstermiņa debitoru parādus summā, kas vienāda ar neto ieguldījumu nomā.
35. Iznomātājs finanšu nomā saņemamās nomas maksas summas uzskaita kā pamatsummas atmaksu, kas samazina debitoru parādus, un atlīdzību par ieguldījumu un sniegtajiem pakalpojumiem - kā finansēšanas ienākumus.
36. Izņemot ražotājus un tirgotājus, pārējie iznomātāji sākotnējās tiešās izmaksas, kas ietver komisijas, juridisku pakalpojumu izmaksas un iekšējās izmaksas un ir tieši attiecināmas uz sarunām un vienošanos par nomu, ietver sākotnēji atzītajā debitoru parādā un samazina nomas termiņa laikā atzīto ienākumu summu. Sākotnējās tiešās izmaksās neietver vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas rodas mārketinga un pārdošanas posmā. Nomā ietverto procentu likmi nosaka tā, ka sākotnējās tiešās izmaksas jau ir ietveras debitoru parādā, tādēļ tās nav jāpieskaita atsevišķi. Ražotāja un tirgotāja izmaksas, kas rodas sakarā ar sarunām un vienošanos par nomu, nav definētas kā sākotnējās tiešās izmaksas, tāpēc tās izslēdz no neto ieguldījuma nomā vērtības un atzīst par izdevumiem tad, kad atzīst pārdošanas ienākumus, kas finanšu nomā ir nomas termiņa sākumā.
37. Finansēšanas ienākumus atzīst saskaņā ar ieņēmumu atzīšanas modeli, kas atspoguļo nemainīgu, periodisku atdevi, kāda iznomātājam jāsaņem par neto ieguldījumu finanšu nomā.
38. Finansēšanas ienākumus iznomātājs sadala sistemātiski un saprātīgi nomas termiņa laikā tā, lai uzrādītu periodisku nemainīgu ienesīgumu no neto ieguldījuma nomā. Nomas maksājumus, kas attiecas uz pārskata periodu, izņemot pakalpojumu izmaksas, attiecina pret bruto ieguldījumu nomā un samazina gan pamatsummu, gan nenopelnītos finansēšanas ienākumus.
39. Aplēstās negarantētās atlikušās vērtības, kuras izmanto, lai aprēķinātu iznomātāja bruto ieguldījumu nomā, regulāri pārskata. Ja aplēstā negarantētā atlikusī vērtība ir samazinājusies, ienākumu sadali nomas termiņa laikā pārskata un jebkuru samazinājumu attiecībā uz jau uzkrātām summām atzīst uzreiz.
40. Iznomātājs, kas ir ražotājs vai tirgotājs, atzīst pārdošanas peļņu vai zaudējumus tajā pārskata periodā, kurā atzīst peļņu vai zaudējumus saskaņā ar grāmatvedības politiku, kuru sabiedrība piemēro attiecībā uz tūlītēju preču (produkcijas) pārdošanu. Ja darījumā noteiktas mākslīgi zemas procentu likmes, pārdošanas peļņu ierobežo līdz tādai, kādu gūtu, ja tiktu piemērotas tirgus procentu likmes. Iznomātāja, kas ir ražotājs vai tirgotājs, izmaksas, kas radušās sakarā ar sarunām un vienošanos par nomu, atzīst par izmaksām tad, kad tiek atzīta pārdošanas peļņa.
41. Ražotāji vai tirgotāji bieži piedāvā klientiem izvēli - pirkt vai nomāt aktīvu. Iznomātājs, kas ir ražotājs vai tirgotājs, no aktīva finanšu nomas gūst divu veidu ienākumus:
41.1. peļņu vai zaudējumus, kas vienādi ar peļņu vai zaudējumiem, kas rodas no iznomātā aktīva tūlītējas pārdošanas par parastām pārdošanas cenām, atspoguļojot ikvienu piemērojamo apjoma vai tirdzniecības atlaidi;
41.2. finansēšanas ienākumus nomas termiņa laikā.
42. Iznomātāja, kas ir ražotājs vai tirgotājs, finanšu nomas termiņa sākumā atzītie pārdošanas ieņēmumi ir aktīva patiesā vērtība vai iznomātāja uzkrāto minimālo nomas maksājumu pašreizējā pēc tirgus procentu likmes aprēķinātā vērtība, ja tā ir zemāka. Nomas termiņa sākumā atzītās izmaksas ir iznomātā aktīva izmaksas vai bilances vērtība, ja tā ir atšķirīga, no kuras atņemta negarantētās atlikušās vērtības pašreizējā vērtība. Pārdošanas ieņēmumu un pārdošanas izmaksu vai ražošanas izmaksu starpība ir pārdošanas peļņa, kuru atzīst saskaņā ar sabiedrības piemēroto grāmatvedības politiku attiecībā uz tūlītēju preču (produkcijas) pārdošanu. Finanšu nomas uzrādīšana iznomātāja finanšu pārskatā ir skaidrota šā standarta 1. un 6.pielikumā.
43. Finanšu pārskata pielikumā iznomātājs papildus Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajam par finanšu nomu sniedz šādu informāciju:
43.1. kopējā bruto ieguldījuma nomā un saņemamo minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības salīdzinājumu bilances datumā. Iznomātājs uzrāda kopējo bruto ieguldījuma nomā un minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību bilances datumā par katru no šādiem periodiem:
43.1.1. līdz vienam gadam;
43.1.2. no viena līdz pieciem gadiem;
43.1.3. ilgāk par pieciem gadiem;
43.2. nenopelnītos finansēšanas ienākumus;
43.3. negarantētās atlikušās vērtības, kas uzkrājas iznomātāja labā;
43.4. uzkrāto atskaitījumu par neiekasējamiem saņemamiem minimāliem nomas maksājumiem;
43.5. kopīgos papildus nomas maksājumus, kas atzīti ienākumos;
43.6. iznomātāja būtisko nomas vienošanos vispārēju aprakstu.
44. Iznomātājs, kuru finanšu pārskatu rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, var nesniegt šā standarta 43.6.apakšpunktā noteikto informāciju.
VI. Operatīvā noma iznomātāja finanšu pārskatā
45. Operatīvajā nomā iznomāto aktīvu iznomātājs uzrāda bilances aktīvā atbilstoši aktīva veidam.
46. Operatīvās nomas ienākumus nomas termiņa laikā pēc lineārās metodes atzīst par ienākumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien kāda cita sistemātiska metode precīzāk neatspoguļo no iznomātā aktīva gūstamo labumu samazinājumu.
47. Ja iznomātājs, vienojoties ar nomnieku par jaunas vai atjaunotas nomas noteikumiem, ir paredzējis nomniekam piešķirt stimulus, šo stimulu kopējās izmaksas iznomātājs nomas termiņa laikā pēc lineārās metodes atzīst par nomas ienākumu samazinājumu, ja vien kāda cita sistemātiska metode precīzāk neatspoguļo no iznomātā aktīva gūstamo labumu samazinājumu un ja tas ir lietderīgi.
48. Izmaksas, arī nolietojumu, kas rodas, gūstot nomas ienākumus, atzīst par izdevumiem. Nomas ienākumus (izņemot ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, par iznomātā aktīva apdrošināšanu un uzturēšanu) nomas termiņa laikā atzīst pēc lineārās metodes pat tad, ja ieņēmumus nesaņem pēc šīs metodes, ja vien kāda cita sistemātiska metode precīzāk neatspoguļo no iznomātā aktīva gūstamo labumu samazinājumu.
49. Iznomātāja sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās sakarā ar sarunām un vienošanos par nomu, pievieno nomātā aktīva bilances vērtībai un atzīst izdevumos nomas termiņa laikā uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā atzīst nomas ienākumus.
50. Nolietojamiem iznomātajiem aktīviem piemēro tādu pašu parasto nolietojuma aprēķināšanas politiku, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem aktīviem.
51. Iznomāto aktīvu, kura vērtība bilances datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteikto. Zemākā vērtībā novērtētā iznomātā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
52. Iznomātājs, kas ir ražotājs vai tirgotājs, neatzīst pārdošanas peļņu, uzsākot operatīvo nomu, jo tā nav pielīdzināma pārdošanai. Operatīvās nomas uzrādīšana iznomātāja finanšu pārskatā ir skaidrota šā standarta 8.pielikumā.
53. Finanšu pārskata pielikumā iznomātājs papildus Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajam par operatīvo nomu atklāj šādu informāciju, ja tā ir nozīmīga:
53.1. nākotnes minimālos nomas maksājumus saskaņā ar neatceļamu operatīvo nomu kopumā un par katru no šādiem periodiem:
53.1.1. līdz vienam gadam;
53.1.2. no viena līdz pieciem gadiem;
53.1.3. ilgāk par pieciem gadiem;
53.2. kopīgos papildus nomas maksājumus, kas atzīti ienākumos;
53.3. iznomātāja nomas vienošanos vispārēju aprakstu.
54. Iznomātājs, kuru finanšu pārskatu rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, var nesniegt šā standarta 53.3.apakšpunktā noteikto informāciju.
55. Uz operatīvajā nomā iznomātajiem aktīviem attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteikto.
VII. Pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumi
56. Pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījums ietver aktīva pārdošanu un šā paša aktīva saņemšanu atpakaļ nomā. Nomas maksa un pārdošanas cena parasti ir savstarpēji saistītas, jo par tām veic sarunas kā par vienu veselumu. Grāmatvedības metode pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumam ir atkarīga no darījuma pamatā esošā nomas veida.
57. Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma rezultātā veidojas finanšu noma, jebkuru aktīva pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār šā aktīva bilances vērtību uzreiz neatzīst par pārdevēja, kas ir nomnieks, ienākumiem, jo ar šo darījumu iznomātājs nodrošina finansējumu nomniekam un aktīvs ir šā finansējuma nodrošinājums. Pārsniegumu uzrāda bilances pasīvā kā nākamo periodu ieņēmumus un pakāpeniski iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos (amortizē) nomas termiņa laikā.
58. Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma un ir skaidrs, ka darījums ir noslēgts, pamatojoties uz pārdotā aktīva patieso vērtību, uzreiz atzīst ikvienu ieguvumu vai zaudējumus.
59. Ja aktīva pārdošanas cena ir zemāka par pārdotā aktīva patieso vērtību, uzreiz atzīst jebkurus ieguvumus vai zaudējumus, izņemot gadījumus, kad zaudējumus kompensē nākotnes nomas maksājumi, kas ir zemāki par tirgus cenu. Tad zaudējumus uzrāda bilances aktīvā kā nākamo periodu izmaksas un pakāpeniski iekļauj attiecīgo pārskata periodu izdevumos (amortizē) proporcionāli nomas maksājumiem aktīva paredzamajā lietošanas laikā.
60. Ja pārdošanas cena ir augstāka par patieso vērtību, pārsniegumu uzrāda bilances pasīvā kā nākamo periodu ieņēmumus un pakāpeniski iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos (amortizē) paredzamajā aktīva lietošanas periodā. Pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumu rezultātu atzīšana ir skaidrota šā standarta 2.pielikumā.
61. Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma un aktīva patiesā vērtība darījuma brīdī ir zemāka par aktīva bilances vērtību, zaudējumus, kas vienādi ar bilances vērtības un patiesās vērtības starpību, atzīst uzreiz.
62. Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma rezultātā veidojas finanšu noma un aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies, šo aktīvu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteikto. Zemākā vērtībā novērtēta aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
63. Nomniekiem un iznomātājiem standartā noteiktās informācijas atklāšanas prasības attiecas arī uz pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumiem. Standartā noteiktais būtisko nomas vienošanos apraksts nodrošina līguma neparastu noteikumu vai pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumu noteikumu atklāšanu.
Reklāma
Semināri